Vēsture

 

Pirmais zināmais mediķis Stīverhauzens Bauskā minēts 1562. gada dokumentos. Viņš, tāpat kā nākamais zināmais mediķis Reineks, bija brūču dziednieks. Pirmais medicīnisko izglītību ieguvušais mediķis Bauskā parādījās 1664. gadā un tas bija ārsts Johans Rozens. Arī vēlāk Bauskā praktizēja vairāki medicīnisko izglītību ieguvuši vācu tautības ārsti, bet 18. gs. beigās Bauskā praktizēja pirmais nevācu ārsts - ebreju tautības ķirurgs Lohmans.

    Pirmās ziņas par Bauskas slimnīcu ir no 1835. gada, kad medicīnas iestādē šī gada laikā stacionāri bija ārstējušies 117 cilvēki, no kuriem seši nomira. Slimnīcas galvenais ārsts bija vācietis Roberts Tīlings. Slimnīcā tajā laikā bija 20 gultasvietu un maksa par ārstēšanos bija 15 kapeikas dienā. Ap 1840. gadu Bauskā pastāvēja vēl viena slimnīca - cietuma slimnīca ar 5 gultasvietām. Bauskas tuvumā bija arī leprozorijs.

    Kopš 1881. gada Bauskā dzīvoja un praktizēja pirmais latviešu tautības ārsts - Jēkabs Bullis.

   1903. gadā Bauskas slimnīcas kompleksā, kas atradās tag. Dārza ielā, bija vairākas ēkas - stacionārs, infekcijas slimnīca, aptieka, ambulance, virtuve, veļas mazgātava, dezinfekcijas telpa un morgs.

    1914. gadā Bauskas slimnīcas galvenais ārsts bija vācietis Kārlis Fridrihs Beiers (dz. 1863.g., m. 1927.g., apbedīts Bauskas Vecajos kapos), viņa asistenti bija ārsti Gertners un Guitarskis, bet Sarkanā Krusta medicīnas māsas pienākumus pildīja latviete Strazdiņa.

    Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam Bauskas slimnīca atradās vācu militāro iestāžu pārziņā un tika izmantota arī kā kara hospitālis.

    Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 17. decembrīBauskas pilsētas Pagaidu Dome slimnīcu pārņēma savā pārziņā. Tajā laikā galvenais ārsts joprojām bija K.F.Beiers, bet feldšeris bija latvietis Oskars Pļavenieks. Vēl tobrīd slimnīcas štatu sarakstā bija saimniecības pārzine, pavāre, divas istabmeitas-sanitāres un sētnieks. Pārskatos par 1919. gada rudenī bermontiešu nodarītajiem zaudējumiem minēts, ka pilsētas slimnīcai rekvizēts sterilizators, kas bija iegādāts par pilsētnieku saziedotiem līdzekļiem.

    Savā pirmajā darbības gadā Bauskas slimnīcā palīdzību bija meklējuši tikai 10 cilvēki, bet 1920. gadā - jau 867 cilvēki. Vēlākajos gados vidēji katru gadu slimnīcā pēc palīdzības griezās vairāk nekā 300 cilvēki. 1929. gada noteikumos par Bauskas slimnīcu 1.§ teikts, ka pilsētas slimnīcā ārstēšanu var saņemt Bauskas iedzīvotāji, bet citu pilsētu un lauku iedzīvotāji ārstniecību var saņemt, ja slimnīcā ir brīvas vietas.

    20. gs. 20. gadu sākumā slimnīcā bija ķirurģiskā, dzemdību, iekšķīgo slimību un lipīgo jeb infekcijas slimību nodaļas. Pie slimnīcas darbojās pilsētas ambulance, kuru, piemēram, 1930. gadā bija apmeklējuši 2184 cilvēki. Pilsētā praktizēja vairāki zobārsti. Kopš 1921. gada novembra pilsētas slimnīcas galvenais ārsts bija ķirurgs Emīls Treijs, bet vecākā medicīnas māsa - Emīlija Mūrnieks. Kopš 1933. gada pilsētas slimnīcu vadīja ārsts Rūdolfs Paeglis.

    20. gs. 20. un 30. gados par pilsētas budžetā atvēlētajiem līdzekļiem Bauskas slimnīca tika apgādāta ar dažāda veida medicīnisko tehniku. Piemēram, 30. gadu vidū tika iegādāts un uzstādīts "Siemens" rentgena aparāts.

    Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā par Bauskas slimnīcas galveno ārstu tika iecelts ķirurgs Kārlis Neiders, bet par vecāko medicīnas māsu - Elizabete Lapsa. Slimnīcā bija nodarbināti 37 darbinieki (ieskaitot tehnisko personālu). Darbojās pilsētas ambulance (vad. Dr. Aleksandrs Šteinhards), plaušu un tuberkulozes dispansers (vad. Dr. Jānis Krastiņš), dzemdību nams (vad. Marta Grīnbergs). Pazīstamākie no ārstiem, kas slimnīcā strādāja vēl kopš 20. gs. 30. gadiem, bija sieviešu slimību ārste Gatis Blums Rahele, acu ārsts Boriss Nisselovičs, bērnu ārste Alīda Briņķis, zobārste Bluma Nisselovičs. 1941. gada 14. jūnijā no Bauskas tika deportēta pilsētas ārstu Kočetkovu ģimene.

    Vācu okupācijas laikā 1941. gada jūlijā par Bauskas slimnīcas galveno ārstu tika iecelts Aleksandrs Šteinhards. Savukārt 1942. gada novembri tika atklāts slimnīcas jaunais  korpuss  (tag. Bauskas rāj. Centrālās slimnīcas ēka).

    Fotogrāfijas no Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja fondiem:

Bauskas slimnīcas galvenā ārsta K.F.Beiera kapa piemineklis pilsētas Vecajos kapos
Bauskas vecā slimnīca. 20.gs. 20.gadu sākums
Bauskas slimnīcā. 20.gs. 30.gadi
 
 

Bauskas slimnīcas jaunā korpusa būvniecība (1941-1942)

 

 

 

1562.g. Stīvenhauzers   -  pirmais   dukumentetais   brūču dziednieks Bauskā
1664.g. Johans Rozens - pirmais medicīnisko izglītību ieguvušais mediķis 18.gs.beigās Lohmans - pirmais nevācu mediķis – ebreju tautības ķirurgs
1835.g. pirmās ziņas par Bauskas slimnīcu. Šī gada laikā stacionāri ārstējušies 117 pacienti, no kuriem 6 miruši. Slimnīcā bija 20 gultasvietas.
1881.g. Bauskā dzīvoja un praktizēja pirmais latviešu tautības ārsts Jēkabs Bullis.
1920.g. Bauskas slimnīcā ārstējās 867 pacienti.
20.gs. 20. un 30. .gados par   pilsētas   budžetā   atvēlētajiem   līdzekļiem Bauskas slimnīca tika apgādāta ar dažāda veida medicīnisko tehniku. Piemēram, 30.gadu vidū tika iegādāts un uzstādīts "Siemens" rentgena aparāts.
1942.g.nov. tika atklāts slimnīcas jaunais korpuss, kurā patreiz izvietotas ķirurģiskā profila nodaļas, operāciju bloks, uzņemšanas nodaļa, IT nodaļa, bērnu nodaļa. Pirmais diplomētais anesteziologs –Dagmāra Zicmane sāka strādāt Bauskā 1964.gadā. Šo gadu mēs atzīmējam kā anestezioloģijas dienesta sākumu Bauskā.
1997.g. Bauskas slimnīcā tika atvērta intensīvās terapijas palāta ar 3 gultām. 2002.g.febr. intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļā atvērtas 6 gultas.
2002.gadā Bauskas slimnīcā 148 gultas Ķirurģiskās 30 Traumatoloģiskās 15 Ginekoloģiskās 10 Dzemdību 15 Intensīvās terapijas 6 3 operāciju zāles (sertificētas 2) Strādā pamatdarbā 3 anesteziologi 5,5 slodzes 13 anestēzijas un IT māsas 13,5 slodzes
01.09.2009 SIA "Bauskas slimnīca" mainīts statuss uz "Aprūpes slimnīca"