Ikvienam pieaugušajam noteiktos vecumos ieteicams veikt
profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par
to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas
izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes pieejamas visiem, kuri vēlas
pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas.
Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības
dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām
pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.
PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA
Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta
saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts
apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes
ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo
profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts
apmaksāta.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa
pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā
veic:
- asinsspiediena un pulsa noteikšanu;
- ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa
pārbaudi; - sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;
- kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un
iztaustīšanu; - redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un
neiroloģisko funkciju izvērtēšanu; - vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;
- vēdera iztaustīšanu;
- u.c. manipulācijas.
Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu
izmeklējumus vai ārstu-speciālistu konsultācijas, vai arī sniegt rekomendācijas
par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst
lielāku uzmanību.
SIRDS VESELĪBAS PĀRBAUDE
Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš
minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek novērtēts arī sirds un
asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei. Pārbaudes ietvaros
nepieciešambas gadījumā veic sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes
izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā
holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu noteikšanu, sirds
un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem
katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības
veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana,
arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts
holesterīna līmenis asinīs.
PĀRBAUDE CUKURA DIABĒTA NOTEIKŠANAI
Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates ietveros
noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta arī
valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. Tā
tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45
līdz 72 gadiem.
Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts
konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25
kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes
noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa
noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.
VĒŽA SKRĪNINGS
NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver
dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās
pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo
pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to
cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz
iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas
izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība –
uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Vēža skrīnings, saņemot uzaicinājuma vēstuli
Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm
noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums
pakalpojuma saņemšanai. Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām
ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā
valsts apmaksātas.
Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no
25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm
vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo
2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests
ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža
attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).
Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta
sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, reizi divos gados.
Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs
mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi
vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota. Vairāk informācijas
var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža
profilaktiskās pārbaudes”.
Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē
Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža
skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem, un
prostatas vēža skrīnigs vīriešiem.
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi
divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes
ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai
fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam
tests jānogādā praksē vai tuvākajā “Centrālā laboratorija” filiālē rezultāta
nolasīšanai. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti
ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.
Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu.
Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties
ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu
laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa
nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles
centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē
novēloti.
Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu
praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude. Tā
paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem
vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50
gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir
konstatēts asinsradiniekam. Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes
ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins
parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu
(PSA), skaidro NVD.
Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais
vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais
izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt
ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam.
Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks
saslimt pieaug pat deviņas reizes.
Informāciju sagatavoja:
Evija Štālberga,
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007, 28622205